Pāriet uz saturu
Politika

ASV veicina tiešu Krievijas un Eiropas iesaisti gaidāmajās trīspusējās miera sarunās

News Ukraine Redakcija · AI-rakstīts, pārskatīts saskaņā ar mūsu redakcijas standartiem · · Lasīšanas laiks 6min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — ASV sūtņi veicina tiešu sadarbību starp Maskavu un Eiropas partneriem, lai sagatavotos trīspusējām miera sarunām, kurās iesaistīta Krievija, Ukraina un Amerikas Savienotās Valstis.

Amerikas Savienotās Valstis veicina tiešu sadarbību starp Maskavu un Eiropas partneriem, lai sagatavotos nākamajai trīspusējai miera sarunu kārtai, kurā iesaistītos Krievija, Ukraina un Amerikas Savienotās Valstis. ASV sūtnis Džēreds Kušners 2026. gada 14. novembrī paziņoja, ka pašreizējā diplomātiskā uzmanība ietver atlikušo trūkumu novēršanu, izmantojot jaunas idejas. Šie centieni seko ASV starpnieku sarunām Abū Dabī, kas noslēdzās 2026. gada 11. novembrī un kuru rezultātā notika ieslodzīto apmaiņa, neskatoties uz to, ka neizdevās panākt pamieru vai miera līgumu.

Diplomātisko centienu un drošības apsvērumi

Pēc sarunām Abū Dabī, Džēreds Kušners un Stīvs Vitkofs tikās atsevišķi ar prezidentu Volodymyr Zelensky un prezidentu Vladimirs Putins. Šo sesiju laikā Džēreds Kušners uzsvēra, ka jebkuram ilgstošam izlīgumam ir nepieciešami detalizēti pēckara drošības pasākumi un ticamas drošības garantijas Ukrainai. Džēreds Kušners šajās diskusijās NATO identificēja kā kritisku Eiropas drošības pīlāru.

ASV prezidents Volodimirs Zelenskis 2026. gada 13. novembrī paziņoja, ka ASV sarunu vedēji jautā, vai Ukraina varētu izstāties no Donbasa reģiona apmaiņā pret dalību NATO. Donbasa reģions sastāv no Doņeckas un Luhanskas apgabala, kurus Krievija daļēji okupējusi kopš 2014. gada. Lai gan ASV sūtņu un attiecīgo prezidentu sanāksmju īpašās vietas joprojām ir pretrunīgu ziņojumu temats, diplomātiskais impulss turpina virzīties uz trīspusēju sistēmu.

Eiropas militārā un politiskā reakcija

Eiropas vadītāji aktīvi definē savu lomu potenciālā pēckara ainavā. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Eiropas blokam ir skaidri jānosaka savas prasības Krievijai pēckara periodā. Šī nostāja saskan ar vairāku Eiropas valstu nesenajiem signāliem par militāro atbalstu.

Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Itālija un Polija ir izteikušas gatavību nosūtīt karaspēku kā daļu no koalīcijas, kas vēlas nodrošināt Ukrainu, ja notiks pamiers. Šī iespējamā izvietošana palīdzētu stabilizēt reģionu pēc karadarbības pārtraukšanas. Šo valstu iesaistīšanās liecina par to, ka notiekošā konflikta kontekstā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta Eiropas drošības struktūrām.

Negadījumi un gaidāmie samiti

Saskaņā ar jaunākajiem datiem konflikta cilvēku izmaksas joprojām ir ievērojamas. Krievijas oficiālā statistika no 2026. gada novembra liecina, ka karš ir prasījis vismaz 450 000 karavīru dzīvības. Šie skaitļi uzsver galvenās sekas, kas saistītas ar gaidāmajām diplomātiskajām sarunām, kuru mērķis bija atrisināt karadarbību.

Kamēr tiek gatavotas trīspusējas sarunas, kurās iesaistīta Ukraina, tiek plānotas citas augsta līmeņa starptautiskas sanāksmes. Gaidāms, ka prezidents Donalds Tramps tiksies ar prezidentu Vladimiru Putinu un prezidentu Sji Dzjiņpins trīspusējā samitā Šeņdžeņā. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm nav gaidāms, ka Ukrainas jautājums tiks apspriests šajā īpašajā samitā Ķīnā.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← News Ukraine Sākums
News Ukraine Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos