Vairāk nekā 100 000 cilvēki protestē Francijā par dzīves dārdzību un policijas likumdošanu
- gada 14. novembrī vairāk nekā 100 000 cilvēku piedalījās demonstrācijās visā Francijā, ko vadīja bažas par dzīves dārdzību un ierosinātajiem policijas tiesību aktiem. Protesti notika vairākās lielākajās pilsētās, tostarp Parīzē, Lionā un Nante. Šī nemieru diena iezīmē piekto sestdienu pēc kārtas visā valstī.
Prasības un dalībnieku skaits
Demonstrāciju mērogs joprojām ir strīdīgs jautājums starp oficiālajiem avotiem un pilsoniskajām organizācijām. Francijas Iekšlietu ministrija ziņoja, ka protestos piedalījās 106 000 cilvēku, tostarp 24 000 cilvēki Parīzē. Tomēr jauniešu arodbiedrības lēš, ka kopējais dalībnieku skaits ir 200 000, un Parīzē pulcējās gandrīz 100 000 cilvēku.
Demonstranti iesniedza valdībai vairākas īpašas prasības. Protestētāji aicināja palielināt algas, palielināt finansējumu izglītībai un uzlabot bērnu aizsardzību. Benjamin Ball, Yellow Vests kustības loceklis, paziņoja, ka valdības algu palielināšanas piedāvājums ir tikai drupatas. Tas notiek pēc plaša mēroga arodbiedrību demonstrācijas ceturtdien, 2026. gada 12. novembrī, kas piesaistīja vairāk nekā 500 000 cilvēku.
Šī kustība apvienoja dažādas grupas, tostarp Yellow Vests kustības dalībniekus, studentus un arodbiedrības. Caroline Chevet, ģenerālsekretārs FSU, teica, ka prasības ietver pirktspēju un pilsonisko brīvību aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem. Marius Mesnil, Union Syndicale Lycéenne vadītājs, norādīja, ka prasības ietver arī atbilstošus skolotājus, drošu skolu infrastruktūru un piekļuvi universitātei.
Likumdošanas un policijas intereses
Protestu galvenais virzītājspēks ir pretestība ierosinātajam likumprojektam par likumības prezumpciju attiecībā uz policijas veiktu ieroču izmantošanu. Studentu apvienības pārstāve Sabrīna Harbaha sacīja, ka ierosinātais likums paredz policijas likumīgu rīcību, kad tie šauj ar ieročiem. Politiskā ainava, kas saistīta ar šiem tiesību aktiem, ir nozīmīga, jo galēji labējie spēki pašlaik vada vēlēšanas pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām, lai nomainītu prezidentu Emanuel Macron.
Claire Bourdie, Collectif enfantiste dibinātāja, sacīja, ka dažādu sociālo un politisko prasību konverģence ir neparasta, bet sagaidāma, ņemot vērā sistēmisko krīzi Francijā.
Tiesībaizsardzība un aresti
Lai vadītu demonstrācijas, iestādes izvietoja aptuveni 70 000 policiju un žandarmus. Lai gan iestādes atzīmēja, ka protesti bija ievērojami mierīgāki nekā iepriekšējās demonstrācijas, tika reģistrēti ievērojami aresti. Francijas Iekšlietu ministrija ziņoja par 219 arestiem visā Francijā. Piemēram, Parīzē 2026. gada 14. novembrī līdz plkst. 17.00 pēc vietējā laika tika arestēts 121 cilvēks, ziņo Le Figaro.
Nemieri turpina saasināties, jo arodbiedrības ir sasaukušas jaunu streiku kārtu otrdien, 2026. gada 17. novembrī. Nesenajos protestos tika ievainoti vismaz 18 cilvēki, par kuriem advokāti ir paziņojuši par tiesas prāvām.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0