Pāriet uz saturu
Politika

Krievija atjaunoja savas 2021. gada NATO robežas prasības tikšanās laikā ar ASV sūtņiem Maskavā

News Ukraine Redakcija · AI-rakstīts, pārskatīts saskaņā ar mūsu redakcijas standartiem · · Lasīšanas laiks 6min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — Krievija ir atkārtoti pieprasījusi NATO atgriezties pie tās 1997. gada robežām un izvest karaspēku no Polijas un Baltijas. Šīs prasības tika izvirzītas augsta līmeņa sarunās Maskavā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2026. gada 12. novembrī Maskavā tikās ar ASV īpašajiem sūtņiem Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners. Šo sarunu laikā Krievija atkārtoti izvirzīja drošības prasības, kas sākotnēji tika izvirzītas 2021. gada decembrī. Krievijas valdība vēlas atgriezties pie NATO robežām 1997. gadā. Šis solis ir signāls, ka turpinās virzīties uz jaunu Eiropas drošības sistēmu, kas atkāpjas no pašreizējām militārajām struktūrām.

Krievijas prasību apjoms

Krievijas izvirzītās prasības ietver pilnīgu NATO karaspēka izvešanu no Polijas un Baltijas valstīm. Maskava arī aicina aizliegt tālāku NATO paplašināšanos un izbeigt visas militārās darbības Ukrainā, Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā un Centrālāzijā. Turklāt Krievija pieprasa izbeigt NATO kodolieroču koplietošanas kārtību un aizliegt Francijai un Apvienotajai Karalistei izmantot kodolieročus, lai aizstāvētu Eiropas sabiedrotos.

Attiecībā uz konfliktu Ukrainā Krievija pieprasa, lai tiktu pilnīgi pārtraukta visa Rietumu militārā palīdzība un aprīkojuma piegāde. Saskaņā ar vairāku plašsaziņas līdzekļu organizāciju sniegto informāciju Krievijas pašreizējā nostāja ir balstīta uz 2021. gada decembra nostājas dokumentu. Šīs tirdzniecības vietas ziņoja, ka Krievija vēlas NATO atgriezties pie 1997. gada robežām un izvest karaspēku no Polijas un Baltijas. Turklāt Telegraf ziņoja, ka Krievija var pieprasīt kontroli pār Ukrainas valodas statusu un Maskavas baznīcas statusu. Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Volodimirs Ogrizko paziņoja, ka Krievija vēlas NATO atgriezties pie 1997. gada robežām un var pieprasīt kontroli pār Ukrainas neitralitāti un valodas statusu.

Diplomātiskais konteksts un reakcijas

Šīs sarunas Maskavā seko trīspusējām sarunām starp Ukrainu, Krieviju un ASV, kas notika Abū Dabī 2026. gada 10.-11. novembrī. Eiropas pārstāvji netika iekļauti Abū Dabī sesijās, bet gan rīkoja atsevišķas apspriedes. Attiecībā uz Ukrainas iespējamo integrāciju Eiropas Savienībā Krievija paziņoja, ka tā apstiprinās Ukrainas dalību ES tikai tad, ja Kijiva tiks izslēgta no bloka kopējās aizsardzības politikas.

Kaimiņvalstu reakcija ir bijusi kritiska. Polijas premjerministrs Donalds Tusks 12. novembrī Dublinā paziņoja, ka Krievijas izvirzītie nosacījumi rada tiešus draudus Polijas drošībai.

Nākamie soļi sarunās

Paredzams, ka Ķīnā turpināsies turpmākas diskusijas. Krievijas ārpolitikas palīgs Jurijs Ušakovs 12. novembrī paziņoja, ka prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps plāno turpināt diskusijas APEC samitā Šeņdžeņā 2026. gada 18.–19. novembrī. Līdztekus APEC samitam ir plānota arī ierosinātā trīspusējā sanāksme, kurā piedalīsies Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← News Ukraine Sākums
News Ukraine Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos