Pāriet uz saturu
Politika

Kremlis pieprasa rakstiskas garantijas par NATO paplašināšanos pēc tikšanās ar ASV sūtņiem

News Ukraine Redakcija · AI-rakstīts, pārskatīts saskaņā ar mūsu redakcijas standartiem · · Lasīšanas laiks 6min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — Kremlis pieprasa formālas rakstiskas garantijas no NATO puses attiecībā uz nepaplašināšanos austrumu virzienā. Šī prasība tika izvirzīta pēc Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtņu divu stundu tikšanās.

Kremlis pieprasa no NATO oficiālas rakstiskas garantijas attiecībā uz nepaplašināšanos uz austrumiem pēc augsta līmeņa diskusijām Maskavā. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 2026. gada 13. novembrī paziņoja, ka mutiskie apliecinājumi par NATO paplašināšanos ir nepietiekami un ir oficiāli jādokumentē. Šīs prasības tika izvirzītas pēc Vladimira Putina tikšanās ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem sūtņiem.

Maskavas tikšanās ar ASV sūtņiem

Vladimirs Putins 2026. gada 12. novembrī Maskavā tikās ar ASV īpašajiem sūtņiem Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners. Vladimira Putina tikšanās ar ASV sūtņiem ilga vairāk nekā divas stundas, ziņo reportieri, citējot Bloomberg. Pēc sarunām Stīvs Vitkofs Vnukovas lidostā paziņoja, ka Eiropas pārstāvji var piedalīties nākamajā sarunu posmā, kas paredzēts kara izbeigšanai Ukrainā.

Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka NATO ir paplašinājusies uz austrumiem piecas vai sešas reizes, neskatoties uz iepriekšējiem apgalvojumiem. Kremļa preses pārstāvis norādīja, ka svarīgiem paziņojumiem ir jāseko darbībām, lai formāli dokumentētu NATO nepaplašināšanos. Šī nostāja saglabājas, neskatoties uz to, ka NATO noliedz jebkādu juridisku apņemšanos pēc Aukstā kara beigām atturēties no jaunu dalībvalstu uzņemšanas.

Vēsturiskās drošības prasības

Krievija ir meklējusi drošības garantijas attiecībā uz NATO paplašināšanos kopš 2022. gada iebrukuma Ukrainā. 2021. gada decembrī Krievija iesniedza ASV un NATO līgumu projektus, kuros bija ietvertas īpašas prasības attiecībā uz drošības garantijām. Šīs prasības ietvēra ierobežojumus NATO paplašināšanai un militārās aktivitātes ierobežojumus Austrumeiropā.

Paplašināšanās jautājums joprojām ir centrālais saspīlējuma punkts starp Krieviju un Rietumu iestādēm. Kamēr Krievija apgalvo, ka iepriekšējie mutiskie nolīgumi ir pārkāpti, NATO apgalvo, ka 1990. gada sarunās par Vācijas atkalapvienošanos netika noteikts nekāds juridisks pienākums izslēgt jaunas dalībvalstis.

Iepriekšējie eskalācijas draudi

Kremlis iepriekš ir izmantojis retoriku attiecībā uz militāro eskalāciju, reaģējot uz Rietumu kustībām. 2026. gada 1. oktobrī Vladimirs Putins draudēja izmantot visus pieejamos ieročus, tostarp kodolieročus, gadījumā, ja notiktu tiešs NATO uzbrukums. Šis drauds tika radīts Valdai Diskusiju kluba plenārsēdes laikā, saskaņā ar ziņojumiem no New Voice of Ukraina.

Agrāk tika izteikti brīdinājumi arī par Rietumu spēku klātbūtni. 2026. gada 30. septembrī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija brīdināja NATO, ka tā varētu izmantot kodolieročus, reaģējot uz pieaugošo Rietumu militāro klātbūtni pie Kaļiņingradas eksklāva. Šī spriedze turpina veidot diplomātisko vidi, jo starptautiskie sūtņi cenšas virzīt sarunas par mieru šajā reģionā.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← News Ukraine Sākums
News Ukraine Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos