Kaja Kallas brīdina par Eiropas drošības sistēmas apspriešanu pirms Ukrainas pamiera
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja Kaja Kallas 2026.gada 13.novembrī brīdināja, ka Krievija cenšas novirzīt sarunas uz Eiropas drošības ietvaru, lai izvairītos no pamiera panākšanas Ukrainā. Kallass norādīja, ka Eiropai ir jāseko konkrētai diplomātisko pasākumu secībai, lai nodrošinātu stabilitāti. Lai to panāktu, vispirms ir jāpanāk pamiers, pēc tam ir jānoslēdz miera līgums, un tikai pēc tam ir jādiskutē par Eiropas drošības sistēmu.
Krievijas drošības prasības
Kaja Kallas apgalvoja, ka Krievijai nav reālu drošības problēmu, jo nācijai nekad nav uzbrukts, bet tā vietā tā uzbruka citām nācijām. Šī nostāja seko nesenajiem notikumiem Maskavā, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins atjaunoja drošības prasības sarunās ar ASV sūtņiem Džēreds Kušners un Stīvs Vitkofs 2026. gada 13. novembrī. Šo diskusiju laikā Vladimirs Putins brīdināja par Eiropas karaspēka izvietošanu Ukrainā kā daļu no jebkādiem pēckara drošības pasākumiem.
Kremlis ir izveidojis drošības prasības, tostarp ierobežojumus NATO militārajai klātbūtnei un aktivitātēm Austrumeiropā, kas datētas ar 2021. gadu. Attiecībā uz pašreizējiem diplomātiskajiem centieniem Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskava neredz Eiropas puses vēlmi apspriest nākotnes drošības sistēmu. Tomēr Kaja Kallas uzsvēra, ka pašreizējai uzmanībai ir jāpaliek uzmanības centrā Ukrainas tiešajam konfliktam, nevis ilgtermiņa strukturālām izmaiņām Eiropas drošībā.
Eiropas drošības principi
- gada 13. novembra vakarā Vācija un 38 citas Eiropas valstis publicēja kopīgu deklarāciju par Eiropas drošības principiem. Deklarācijā bija noteikts, ka lēmumos par Ukrainu ir jāiesaista Ukraina, un lēmumos par Eiropas drošību ir jāiesaista eiropieši. Šīs kolektīvās nostājas mērķis ir nodrošināt, lai Ukrainas suverenitāte arī turpmāk būtu visu reģionālās stabilitātes centienu centrālais elements.
Atsevišķā projektā ASV sarunu vedējs Džēreds Kušners aprakstīja drošības rīkojumu, kas balstīts uz komunikāciju, militāro pārredzamību un eskalācijas risku samazināšanu X platformā. Sarunām turpinoties, Īrijas premjerministrs Micheál Martin izteica cerību, ka gaidāmajās diskusijās tiks noskaidrots, kura struktūra pārstāv Eiropu miera sarunās vienas līdz divu nedēļu laikā.
Gaidāmās miera sarunas
Diplomātiskā ainava joprojām ir sarežģīta, jo starptautiskie līderi mēģina noteikt ilgstoša miera parametrus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2026. gada 13. novembra vakarā apstiprināja, ka Eiropas pārstāvji piedalīsies jaunā miera sarunu kārtā. Šī sarunu kārta ir plānota nākamajā nedēļā.
Eiropas pārstāvju iesaiste šajās sarunās seko 39 Eiropas valstu nesenajam paziņojumam. Sagaidāms, ka šo pārstāvju klātbūtne risinās galvenos suverenitātes un drošības jautājumus, kas ir bijuši konflikta centrā. Starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā joprojām ir jautājums par to, vai ierosināto pamiera un miera līgumu var panākt, pirms tiek uzsāktas plašākas drošības sistēmas diskusijas.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0